Mēs esam pieraduši domāt par imunitāti tikai tad, kad sākam bieži slimot. Taču problēmas ar organisma aizsargsistēmu var krāties gadiem ilgi un neizpausties uzreiz. Šajā rakstā mēs pastāstīsim, kas var liecināt par imūndeficītu, kādas ir tā formas un kad jāvēršas pie ārsta.
Kas ir imūndeficīts?
Imūndeficīts – tas ir stāvoklis, kad imūnsistēma netiek galā savu galveno funkciju: aizsargāt organismu no vīrusiem, baktērijām, sēnītēm un citiem kaitīgiem faktoriem.
Pastāv divi galvenie veidi:
- Primārais (iedzimtais) – rets ģenētisks traucējums, kas izpaužas bērnībā.
- Sekundārais (iegūtais) – daudz biežāk izplatīts un rodas slimības, stresa, neveselīga uztura, noteiktu medikamentu lietošanā un citu faktoru dēļ.
Iespējamā imūndeficīta pazīmes
Organisma signāli, kurus nevajadzētu ignorēt:
- Biežas vīrusu un baktēriju infekcijas;
- Ilgstoša atveseļošanās pēc slimībām;
- Hronisks nogurums, vājums;
- Paaugstināta jutība pret aukstumu;
- Bieži herpes saasinājumi, ādas un gļotādu sēnīšu infekcijas.
Sekundāra imūndeficīta gadījumā simptomi var būt nemanāmi, un cilvēks tos ilgstoši var nesaistīt ar imūnsistēmas traucējumiem.
Kas ietekmē imūndeficīta attīstību
Imunitāti pavājinās dažādu faktoru ietekmē:
- Ilgstošs stress un pārslodze;
- Nesabalansēts uzturs un vitamīnu deficīts (īpaši D, B12 un C);
- Hroniskas slimības (tostarp diabēts, aknu slimības un kuņģa-zarnu trakta slimības);
- Smēķēšana, pārmēriga alkohola lietošana;
- Noteiktu zāļu(piemēram, hormonālo vai ķīmijterapijas) lietošana.
Kā notiek diagnostika?
Lai izprastu imūnsistēmas stāvokli, ārsts var ieteikt:
- Vispārējas un bioķīmiskas asins analīzes;
- Paplašinātu imunogrammu;
- Vitamīnu un mikroelementu līmeņa noteikšanu;
- Hronisku infekciju skrīningu.
UNION klīnikā jūs varat veikt imūnsistēmas izmeklēšanu un saņemt imunologa konsultāciju. Ārsts noteiks optimālo diagnostikas procedūru un sniegs ieteikumus organisma imūnās aizsardzības atjaunošanai.
Ko darīt, ja tiek atklāts imūndeficīts
Ārstēšana vienmēr ir atkarīga no cēloņa. Tā var ietvert sevī:
- Vitamīnu deficīta korekciju;
- Uzturošas infūziju terapijas nozīmēšanu;
- Hroniskas infekcijas perēkļu ārstēšanu;
- Dzīvesveida izmaiņas: uztura, miega, vingrojumu režīms;
- Individuāli piemeklēti preparati.
Ir svarīgi atcerēties: imūnsistēma nav tikai “aizsargvairogs”, tā ir sarežģīta sistēma, kurai nepieciešama saudzīga un profesionāla pieeja.
